Maza mana tēvuzeme,

divu roku platumā.

Mīļa mana tēvuzeme,

divu roku siltumā. (Knuts Skujenieks)

Svinīgajā svētku koncertā mūsu skolēnu un skolotāju izpildījumā izskanēja mīlestības, lepnuma, apbrīnas, drošības, cerības un ticības vārdi mūsu Latvijai.

Valsts nav tikai vārds vai teritorija. Valsts ir cilvēki, katrs un ikviens, kas to mīl un uzskata par savu. Ne vienmēr pēc teritorijas lielākā valsts ir arī tā stiprākā, tāpēc - jo mazāka tauta, jo stiprākai tai jābūt. Latvieši ir stipra tauta. (Megija, 9.kl.)

Latvija ir Dieva zeme. Tās ir manas mājas. Katrs novads man asociējas ar kādu gadalaiku. Vidzeme - ar krāšņu zelta rudeni, Kurzeme ar auglīgu zemi, Ventas rumbu, kas nekad neaizsalst, Zemgale ar labības laukiem un magonēm. Latgale man asociējas ar vasaru, tā ir zilo ezeru zeme. Sargājiet Latviju, tās ir mūsu mājas! (Daniela, 9.kl.)

Manā tēvzemē ir skaista daba. Cilvēki, kas dzīvo Latvijā, jūtas droši, jo Latvijai ir pašai savi likumi, pašai savi vadītāji, savs prezidents, sava valoda, karogs un himna. Esmu lepna, ka dzīvoju Latvijā. Esmu lepna, ka mani senči piedzima Latvijā. Latvija ir vienīgā valsts, kura ir manā sirdī. (Megija, 7.kl.)

Es zinu, kas ir mana Latvija. Šī Latvija ir Lizums, kur es mācos un dzīvoju, kā arī Madona, kurp katru piektdienu aizbraucu. Tā ir baltā sega, ko redzu ziemā. Tā - zaļā zāle, ko redzu vasarā. Tie ir mīļie mājdzīvnieki, ko mīļoju katru dienu. (Ance, 7.kl.)

Mana Latvija ir manas mājas, mana ģimene, draugi un radi. Savā Latvijā es jūtos labi un droši. ... Ejot lāpu gājienā, jūtos īpaši saviļņota. Esmu lepna, ka Latvijai ir savs karogs, valoda un himna. Lepojos ar savu onkuli, jo viņš ir karavīrs. Esmu droša, ka viņš ir gatavs aizstāvēt Latviju un arī mani. (Elīza Evelīna, 7.kl.)

Latvija ir vieta, ko nevar izteikt ar vārdiem, jo tā ir jāizjūt, jāredz dziļi sirdī cilvēkam pašam. ... Bet vissvarīgākā vieta man ir manas mājas, ģimene un draugi, jo, pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem un ģimenei, man ir tik daudz iespēju piedalīties dažādās sporta sacensībās, konkursos un redzēt tik daudz skaistu vietu Latvijā. (Ērika, 7.kl.)

Ja man liktu uzzīmēt vai izkrāsot Latviju, savam zīmējumam izmantotu visas krāsas un noteikti nežēlotu spilgtās. Es ar kārtīgu, lielu otu uzšķiestu sarkano un oranžo, jo tās ir siltās krāsas. Es tās lietotu ļoti daudz, jo mana Latvija ir laipna un draudzīga ikvienam. (Līva, 9.kl.)

Man šķiet, ka cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, ir ļoti paveicies, jo var izbaudīt visus skatus, smaržas un garšas. Es nekad nemainītu savu dzīvesvietu. (Estere, 6.kl.)

Es esmu priecīgs, ka mūsu valstī nekaro un nav naida ar citu valsti. (Emīls, 6.kl.)

Es lepojos, ka piedzimu Latvijā. Es lepojos ar karavīriem un visiem brīvprātīgajiem, kuri piedalījās karā un izvēlējās aizstāvēt savu valsti un atgūt Latvijas brīvību. (Marta, 6.kl.)

Esmu ļoti daudz ceļojusi, zinu, kā izskatās citās valstīs. Zinu, ka atgriezties ir visforšāk, jo atkal esmu mājās, kur mani sagaida omīte un opis, sunītis un kaķītis. Viņi ir noilgojušies pēc manis, bet es - pēc viņiem. (Marija, 6.kl.)

Latvijā ir daudz mežu, kuros dzīvo ļoti daudz dzīvnieku. Ja mežu nebūtu, tad mēs nebūtu dzīvi, jo koki dod skābekli. (Daniels, 5.kl.)

Manas mājas ir skaistas, jo tā ir Latvija. Mana dzīve te ir perfekta. Es mīlu Latviju. (Līva, 5.kl.)

Atgriežoties mājās pēc garas, nogurdinošas dienas skolā, jūtu siltumu sev apkārt, sajūtu mājās gatavota ēdiena smaržu. Redzu savus mīļos un jūtos droši. Manuprāt, katram Latvijas iedzīvotājam tā ir jājūtas, piemēram, atgriežoties no ceļojuma. ... Atgriežoties savā Dzimtenē, tu atkal jūties piederīgs. (Evelīna, 8.kl.)

Es domāju, ka viens no Latvijas lepnumiem ir tautas dziesmas. Man patīk dzīvot Latvijā, jo mums ir Dainu skapis, ko izveido Krišjānis Barons. Vēl liels Latvijas lepnums ir Dziesmu un deju svētki, jo tādi ir tikai Latvijā. Es esmu lepns dzīvot Latvijā. (Edvards, 5.kl.)