Ziemassvētku laiks ir brīnumu laiks, un tos nu visu decembra mēnesi piedzīvoja arī pirmsskolas grupu bērni. Katru dienu rūķis bija sagatavojis kādu īpašu uzdevumu – kaut ko veidot, gatavot, uzdāvināt citiem, pateikt labus vārdus, sacerēt dziesmu un pasaku.
Gar bērnudārza logiem pat redzējām skraidām rūķus, bērnu prieks par to bija neizmērojami liels. Tuvojoties Ziemassvētkiem, gandrīz katru dienu bija jūtama neaprakstāmā piparkūku smarža.
18. decembrī Zinīšu grupa iesāka grupiņu eglīšu svinēšanu ar lāču Ziemassvētkiem, kur pie galvenā lāča ciemos nāca Miega lācis, Medus lācis un citi lāči, katrs no tiem nesa līdzi kādu pārsteigumu – dziesmu, deju vai dzejoli. Nedaudz vēlāk savus vecākus iepriecināja Prātnieki, sniedzot sirsnīgu koncertu ar dziesmām, dejām, dzejoļiem un noslēgumā atrada pašu, pašu skaistāko eglīti. Šajā dienā arī Ķipari sagaidīja savus vecākus, lai kopīgi atvērtu brīnumu skapi, kurā bija paslēpušies bērnu draugi - Lācis un Zaķis. Tur arī bija paslēpti mūzikas instrumenti īpaši izgreznotās kastītēs, kurus izmantojot radās skaists koncerts vecākiem. Kā izrādās, ka pat dāvaniņas vecākiem un bērniem atradās.
20.decembrī grupiņas turpināja svinēt. No paša rīta mazie Čimpolīši devās ciemos pie trīs draugiem – lācīša, zaķīša un putniņa. Drosmīgākie bērni paši, bet, ja nedaudz pietrūka drosmes, tad ar vecāku līdzdarbošanos, gāja dažādās, sev mīļās rotaļās. Kāpēcīšu grupa noslēdza grupu eglītes ar izrādi “Kurš nolaupījis Ziemassvētkus?”, protams, visi domāja, ka to ir izdarījis visiem pazīstamais Grinčs, bet tomēr nē. Izrādījās, ka Grinčs ir sācis ticēt Ziemassvētku brīnumam un gatavojās svētku svinībām, bet Salavecītis vienkārši bija nedaudz nokavējies un nebija paspējis vēl izvadāt visas dāvanas. Pēc Kāpēcīšu grupas vecāku iniciatīvas, tapa izrāde “Kraukšķītis”, bērni bija patīkami pārsteigti un centās atpazīt savus vecākus aiz maskām.
Eglītes noslēgumā pie katras grupas ciemos bija atnācis vai nu rūķītis vai Salavecītis, kurš klausījās kā bērni skaita savus iemācītos dzejolīšus un izdalīja dāvanas.
