Kā dzijas kamols mūžs ir saritināts, Kur dzīpari visdažādākie mirdz.
Ja spētu kāds tos atkal atritināt,
Tad vidū būtu vecmāmiņas, vectētiņa sirds.
26. aprīļa pēcpusdienā Prātnieki bija sagatavojuši vecvecākiem aizkustinošu pēcpusdienu. Bērni rādīja teātri, dziedāja un skaitīja skaitāmpantus. Neiztikām arī bez prieka un aizkustinājuma asarām. Vecvecāki pastāstīja par saviem vaļaspriekiem, ar ko nodarbojas brīvajā laikā. Vecvecākiem bija liels prieks pabūt kopā ar saviem mazbērniem. Liels paldies par kopā būšanu un pozitīvām emocijām. (Mārīte Zvirgzdiņa un Evita Šuļja)
